fbpx

Stiprs cilvēks – tas nav tituls. Tas ir domāšanas un dzīves veids.

Tas ir tik liels skaits sitienu, cik cilvēks ir spējis izturēt. Un tik daudzes reižu, cik ir spējis piecelties no saliektiem ceļiem kājās.

Cilvēka gara spēku mēra ne fiziskajos dotumos un rādītājos. Šo spēku var noteikt pēc tā, kā esi spējis piecelties no visdziļākās savas dzīves bedres, nesalūztot, neiedzīvojoties naidā un nepazaudējot pašcieņu.

Stiprie garā nebaidās savu vājību, viņi vienkārši tās apzinās, taču nekļūst par to vergiem.
Viņi nebaidās pieļaut kļūdas, jo uzņemas atbildību par katras savas rīcības sekām un sāk visu no sākuma, ja kaut kas neizdodas. Atkal un atkal.

Stiprie nezaudē ticību. Drīzāk atsperas tajā, sakot paldies par kārtējo mācību, atstāto rētu sirdī. Tas stiprina.

Un, jā, – stiprie arī mēdz raudāt. Pazaudēties, skumt, krist izmisumā, vilties un ciest. Bet viņi nekad nepadodas.
Par spīti visam stiprie cilvēki turpina ticēt mīlestībai. Tamdēļ, ka viņi gana labi zina, ka tikai mīlestība ir glābiņš tur, kur viss pārējais kļuvis bezjēdzīgs. Jo tikai mīlot var iepazīt savu neierobežoto spēku.

Nav patiesība, ka stiprie garā ir tie, kas ir spējuši uzvarēt sevī jūtas un iemācījušies dzīvot ar prātu. Pa īstam spēcīgs ir iemācījies dzīvot ar sirdi, pie tam nav atteicies ieklausīties savā saprātā.

Kāds teiks, ka tāds balanss nav iespējams un ir pārāk idealizēts. Varbūt arī tā. Bet varbūt tu vienkārši vēl līdz galam neesi iepazinis sevi, lai pārliecinātos sava spēka un jaudas plašumos.
Tavs ceļš jau vēl turpinās…

(С) Душа Крылатая
Tulkoja: Kristīne Om Shant