fbpx

Tāda ir cilvēka daba, – mēs visi gribam būt labi

Tāda ir cilvēka daba, – mēs visi gribam būt labi. Jau agrā bērnībā mums šo saldo garšu iemācija – labās meitenes un labā puikas.. Būt labam, nozīmē – būt pamanītam, atzītam, mīlētam, īpašam. Kuram gan nepatīk šī sajūta.
Tas nav nedz labi, nedz slikti, tas tā vienkārši ir – cilvēks vienmēr meklē veidu, kā būt labam. Un katram ir sava izpratne, ekspektācijas, veidi un mērķi.

Bet vēl vienu būtisku lietu mums līdz ar to iemācija,: būt labam, nozīmē – kaut ko darīt lietas labad!
Tu nevari būt labs vienkārši tapēc, ka Tu esi, Tu elpo, Tu esi laimīgs un tas, kas Tu esi. Tamdēļ mēs visu laiku nodarbinām savu prātu..hmm, ko man labu paveikt.

Šodien ir daudz to cilvēku, kuri cīnās par labāku pasauli, neapzinoties plašāku, cilvēka prātam neredzamo un netveramo, kam jānotiek šajā pārmaiņu laikā uz Zemes.
Cīnās par labu labākai pasaulei, labākai savai Zemei, kopējās brīvības labad, par garīgo, gaišo, balto…
Tikai tas vadmotīvs tiem, kas vada šīs “glābšanas” kampaņas, diemžēl, ir pašos esošās dusmas, izmisums, naids, bailes. Un tā nav laba degviela..

Kad cīņa un karš ir vairojis labus augļus??

Vai vajag darīt neko?
Nē. Es domāju, ka darīt vajag. Tikai varbūt, ka Cīņa nav vienīgais darbības vārds..

Sākam katrs pats ar sevi. Ja par labo – tad sāv ar labo sevi.
Satīram savas dzīves, attīram sevi no aizvainojumiem, dusmām, naida, nepiedošanas, bailēm un tad mūsos paliks daudz vietas, lai parūpētos gan par citiem, gan Zemi kopumā. Vai tamdēļ vajag kliegt, bļaut, piesaukt pie Tavas, manas sirdsapziņas, ja Tu nepiedalies un neej cīņā? Nē, tas kliedzējs kliedz par savu vajadzību apmierināšanu un mani, Tevi vajag tikai, lai savus spēkus pavairotu.

Tev ir labi jāsajūt, kad Tu ej ar sirdi un kad Tevi gudri ievilina “labie” spēki..”sliktie” spēki.

Kas notiek, kad Tu iesaisties? Tavi spēki aiziet attiecīgam egregoram. Tava enerģija aiztek it kā labu mērķu labad..Tu paliec bez enerģijas, kas paredzēta Tavai labklājībai, attiecībām, ģimenei, veselībai, sev pašam. Jo Tu to izvēlies uzdāvināt cīņai. Pats neaptverot, par ko.
Baiļu ietvarā mūsu prāts aptumšojas un mūs ir vieglāk locīt, piesaukt, aizsicināt līdzi.

Kā citādi?
Saglabā mieru. Tad Tu ieraudzīsi plašāku bildi. Vēro. Acis atvērsies.
Dzīvo saskaņā ar augstākām vērtībām un Tu izdarīsi daudz kabāk sev un visiem.

Nedz Tavas uzkurinātās bailes, nedz cīņas, nedz kliegšana un lozungu runas nemainīs pasauli uz labu. Iekams Tu neredzi kopbildi, Tu pat nezini, par ko Tu patiesībā cīnies..un pret ko Tu ej.

Kā cilvēks, kurš pats ir pilns cīņas, dusmu, iekšējas šķelšanās var vest pūli uz Mieru..Mīlestību?
Viņš ved savu iekšējo revolūciju un lūdz citiem atbalstu savām iekšējām cīņām.

Es nevēlos izjust naidu un dusmas sevī, pat ja it kā piesolītā miera un cīņas labad. Es apzinos, ka miera sajūta manī ir manas pašas roku darbs.

Pajautā sev, kas vispār ir Cīņa..
Pašos pamatos cīņa demonstrē Nepieņemšanu.

Pirms Tu seko, pavēro līderus, kuri aicina sekot. Pavēro viņu vērtības. Kāds līderis, tādai enerģijai Tu pieslēdzies. Kāds līderis – tāds ceļš un tāds rezultāts.

Šobrīd daudzi seko vienkārši aiz pašos esošām bailēm un pat neizsver, kas kur un kapēc sauc sekot līdzi. Mēs ejam par kaut ko “labu”..”labāku”..pret kaut ko “sliktu”? Mēs ejam apliecināt savas bailes, vēlamies paziņot, cik nobijušies un nepasargāti jūtamies.
Bet vai nav citādāki veidi, kā sevī iemājot drošības sajūtu un mieru? Vai to var iedot valdība, deputāts? Ja sadzirdēs, tad turpinās vest mani tàlāk tā, kā man ir vislabāk?
Tie laiki ir beigušies.
Ja Tu esi atkarīgs no citiem un esi dzīvojos tā vienmēr, tad Tu tik un tā būsi pakļauts sistēmai, agrāk vai vēlāk. Bet, ja Tu esi sapratis, ka Tevī ir gan drosme, gan spēks, gan pašapziņa, gan tiesības izvēlēties, ja Tu esi atradis, ka Tu pats esi sava drošības sajūta, miers un tas uz ko jāpaļaujas, tad Tev neviena cīņa vairāk nav aktuāla. Vismaz ne ar šādām metodēm..
Vai Tu iesi cīnīties par mieru kaut kur, ārpus sevis, kad sapratīsi, ka cīņā Tu visu zaudē?

Ar ko Tu savienojies, kam Tu piebiedrojies, kam Tu seko, par ko Tu aktīvi domā, jūti līdzi vai reāli piebiedrojies, tādā vilnī Tu pats sāc vibrēt.
Kas iegūst? Tas, kurš Tevi uzrunājis, pievērsis Tavu uzmanību.

Tu esi labs. Ļoti. Cīņa par to, lai Tevi pamanītu, sadzirdētu, nozīmē, ka Tev pašā saknē tas trūkst.
Bet lielas meitenes un lieli puikas, tie, kas ir izauguši ne tikai ķermeniski, paši sevī rod šo pieņemšanas un akceptēšanas sajūtu. Pieaudzis cilvēks necīnās, lai viņu pamanītu. To var izdarīt daudz vienkāršāk, mierīgāk.

Es kādreiz sadzirdēju ļoti vērtīgus vārdus: pirms Tu gatavojies kāpt pa trepēm, noskaidro vai tās ir pieliktas pie pareizām durvīm..

Om Shanti

%d bloggers like this: