fbpx

Tavi iekšējie stāvokļi ir Tava izvēle un roku darbs.

Sevī nelaimīgs cilvēks nemotivē padarīt viņu laimīgu. Drīzāk pilnīgi pretēji..
Ja Tu nespēj, negribi vai neizvēlies palīdzēt sev pats, tad ir jāatzīst, ka būt nelaimīgam jau ir kļuvusi Tev par ērtu dzīves pozīciju vai izdzīvošanas srtatēģiju.

Cilvēka nelaimīgums slēpj sevī daudzus otršķirīgus labumus un tas var būt pat ļoti ērts stāvoklis, kurā iekārtoties uz daudziem gadiem. Tamdēļ patiesībā cilvēki nemaz nesteidzas no šī stāvokļa atbrīvoties.
Kad cilvēks aizsedzas ar ieilgušām ciešanām, vai dzīvo depresīvā noskaņojumā (ar to nedomāju veselības traucējumus, hormonu disfunkciju), bet izvēlēti stāvokli – ciešu un esmu upuris un nelaimīgs, tas ļauj pievērst sev apkārtējo uzmanību, dabūt citu cilvēku resursus-energiju par baltu velti savu ciešanu uzturēšanai, ir kā attaisnot savu nekā nedarīšanu, var pārlikt visu atbildību par neizdevušos dzīvi un garām palaistiem sapņiem un ir pastāvīga aizņemtība ar sava “nelaimīguma” auklēšanu.

Dzīvo nelaimīgumā, ja tā Tev šobrīd ir ērti, bet neiesaisti tajā apkārtējos. Sūdzoties, kritizējot, vainojot nepalīdzēšanā, Tu tikai vēl vairāk attālini no sevis blakus esošos, kam šāds stāvoklis neliekas statisks un pašsaprotams. Tā tomēr ir mūsu katra paša atbildība, kādu pamatstāvokli sev dzīvei izvēlamies. Kad ir neizturami grūti, ir jāpalūdz sev palīdzēt.

Sakot saviem bērniem: “es visu dzīvi izpostīju Tevis dēļ” vai savam vīram:”visu dzīvi veltīju Tev un biju nelaimīga”, tas liecina par Tavu nebriedumu un nespēju uzņemties atbildību uz sevi par savām sajūtām un velmēm. Tu taču neesi upuris un neviens nav piesējis sev, maini sevi, maini vidi, maini dzīvi.

Kādreiz visiem pakrīt dūša, notiek personīgās, attiecības, finansiālās, profesionālās, dzīvesvietas maiņas vai dažādas citādas krīzes. Un tas ir normāli, ir jādod sev laiks izsāpēt, izsērot, izprast, iekāpt citā attīstības līmenī vai pieņemt izmaiņas.
Taču nepārtrauktā dzīves kustība prasa izkāpt ārā no stāvokļiem, kuri savu mācībstundu ir nesuši ar lūgumu doties tālāk, augt un mainīties.

Auklēt savu nelaimīgumu gadiem un vainot tajā kādu citu, – tas ir egoistisms un atbildības noņemšana no sevis un pārlikšana uz kādu citu.

Tikai Tu nes atbildību par saviem iekšējiem stāvokļiem un tikai Tu tos vari ietekmēt, vadīt, mainīt.

Ar vai bez palīdzības no speciālistiem – Tavi iekšējie stāvokļi ir Tava izvēle un roku darbs.

Kādā iekšējā stāvoklī Tu atrodies, tādu dzīvi Tu radi. Tev patīk Tava dzīve?

Kristīne Om Shanti