Tev ir šobrīd tas, ko esi reiz radījis..

Visu, kas mums šai dzīvē ir – vai nu esam to nopelnijuši vai paši pieļāvuši..
Paši.
Nav dzīve liels bubulis, nav liktens kas tāds, kas vēl mums sliktu, no kā jābaidās. Viss ir pašu roku darbs.

Dzīve kopsummā ir liels Brīnums, taču dažkārt tajā viss ir arī kā skolā mācīts – cik ieguldam, tik saņemam..ko ieguldam, to saņemam.

Ja rūgts ir saņemamais no dzīves, no līdzcilvēkiem, tad..lai vai cik grūti ir to atzīt, Tavs dodamais citiem nav bijis “salds” vai no tīras sirds. Iespējams esi devis tikai tur, kur redzēji savu labumu vai tikai tad, kad pašam ko vajadzēja. Un tas var kļūt par nepamanāmu ieradumu.

Ja Tev neatbild ar mīlestību kāds no kā to ļoti gaidi, iespējams, Tu esi kādā viņam svarīgā mirklī izvēlējies sevi un viņa sirds vairs nav jūtīga uz tevi..
Vai varbūt uzmanību Tu pieprasi..izsūc, tādejādi par svarīgāko šajās attiecībās atkal noliekot sevi pašu.

Ja Tu mīli, Tu vienkārši dalies..Tu dod, Tu esi priecīgs par apzināšanos vien, ka pasaulē ir iespējams mīlestību gūt dodot.
Ja esi dusmīgs, apvainojies, gaidi…Tu nemīli, Tu manipulē, pieprasi, esi atkal domās tikai par sevi.

Dažreiz cilvēkiem viegli apstāties pie domas, ka cilvēki vienkārši ir nepateicīgi, netaisnīgi. Bet atceries, ka caur katru cilvēku ar mums runā Dievs. Un Dievam nav diālisma pasaules “sodu” pierakstu kladīte. Ko Tu Radi, to Tu baudi..Ja nebaidi, pārskati to, ko Radi.

Kad Tev ir ko dot, cilvēki to pamana un pievelkas kā tauriņi uz gaismu. Vientulība liecība par tukšumu..par to, ka Tev vēl ir jāiemācās dalīties, jāiemàcās Mīlēt no sirds, ir jāpārstāj gaidīt, dod ar aprēķinu, pieprasīt.

Dzīve ir Tavs baltais audekls uz kura katru valdziņu uzaud Tu pats.

Viss, kas Tev ir – Tu to esi nopelnījis vai pieļāvis..

OmShanti