fbpx

Tu esi pilnīgs?

Kamēr Tu nesapratīsi, ka visi..pilnīgi katrs cilvēks ir labs, Tev būs grūti atrast labo arī sevī ..un, protams, arī citos.
Tu esi pieradis atrast labo salīdzinot ar slikto. “Tas – labi, bet šis – slikti!”
Tā Tu spried par sevi un par citiem. Un tas nekad nevar atnest Tev mieru.

Tavs brālis nav ne labs, ne slikts – tāpat kā Tu. Jūs abi esat ..tikai labi. Tevī nav nekā slikta.

Varbūt Tu esi pārliecināts, ka tevī ir kaut kas slikts, varbūt uzskati, ka tevī ir par maz vai pavisam nav nekā laba, – bet tā ir absolūti kļūdaina pārliecība.
Kamērt Tu tā domā, Tu cīnies ar sevi vai citiem cilvēkiem.

Ko es ar to domāju, sakot: tevī ir tikai labais?
Vai tas nozīmē, ka cilvēki nav spējīgi uz negatīvām domām vai rīcībām?
Protams, nē, citādi jūs neatrastos tur, kur šobrīd atrodaties.

Taču! Visa šī – Tevis sajustā pasaule – sastāv tikai no domām. TAVĀM DOMĀM.
Ja Tu prastu izslēgt no savas apziņas negatīvas domas, tad dzīvotu pavisam citā pasaulē.

Pasaulē, kurā eksistē tikai “labas” domas, nav iespējama šī salīdzināšana – labs/slikts. Bez salīdzināšanas nav interpretācija un nevar būt nekādu neveiksmju..sodu..upuru un ciešanu.

Vai Tu esi spējīgs iedomāties šādu pasauli, pasauli, bez vainas sajūtas..?
Tev noteikti liekas dīvaini, ka tāda pasaule ir iespējams un tai pat laikā, radīt to nav grūtāk kā to, kurā Tu atrodies šobrīd!

Tu vari sākt radīt tādu pasauli ar apziņu, ka – ne tevī, ne citos – nav nekā slikta.
“Slikts” šķiet reāls tikai aiz bailēm no tā..

Visa negatīvā avots ir BAILES. “Slikti” – tā ir doma, kas dzimusi aiz bailēm.

Pastāv šaubas par to, ka Tu esi labs.
Pastāv bailes.
Tava dzīve sastāv no tā, kurš šaubās un no bailēm..
Cik reizes dzīves laikā šaubas un bailes nedeva Tev sajust sevī labo?
Cik reizes tie nedeva Tev sajust labo citos?

Ja Tu saproti, ka tevi pastāvīgi izseko šaubas un bailes, Tu vari tās atzīt un apzināties. Un tās kļūst tikai vien par Tavas apziņas spēles daļu.

“O, jā, es zinu, es esmu labs. Bet, ja nu tas tā pēkšņi vairs nav?”
Lūk, ko pārvar apziņa. Dialogs attīstās te uz vienu, te uz otru virzienu. Taču pakāpeniski tas zaudē savu nosodošo toni. Atkarībā no tā, kā Tu pieņem savas bailes, tās apklust.

Konflikts izzūd no tā cilvēka apziņas, kurš patiesi un ar visu savu sirdi apzinās, ka viņš ir labs. Bet apzinājies personīgo labo, pieņemt to iespējams tikai vienā veidā: izplatot to uz citiem.

Ja Tu uzskati citus par sliktiem, tas nozīmē, ka Tu atkal esi iesaistījies apziņas šaubās un bailēs.

Dievišķais ir brīvs no jebkura veida dualitātes un konfliktiem. Tu esi atvēries Dievišķajam, kad redzi labo sevī un citos kā vienā veselumā. Dievišķums nevar piederēt kādam -vienam.

Jebkāda veida ekskluzivitāte – baiļu produkts. Jebkura nosodīšana – baiļu produkts.

Tikai atgrūžot slikto un pieņemot labo, Tu izdzen no savas sirds bailes. Neviens no Dievs brīnumiem nevar būt slikts.

Sliktākā gadījumā – cilvēks var būt apvainojies. Var uzbrūkt citiem, apvainojot tos savās ciešanās. Bet viņš nav slikts.

Jā, Tavai līdzjūtībai ir jāaiziet līdz tādiem dziļumiem.
Nav cilvēka, kurš nav pelnījis Tavu piedošanu. Nav tāda cilvēka, kurš nebūtu pelnījis Tavu mīlestību.

Tu vari izdomāt atrunas un attaisnojumus, bet tevi pašu tie nepiemānīs.

Ja Tev ir grūti kādam piedot vai iemīlēt, tā arī pasaki.. Nenosodi viņu, lai attaisnotu savu personīgo vājumu.

Kad Tev ir bail, kad esi nobijies, pasaki taisnību. Patiesība vienmēr dziedina.

Tikai tas, kurš ir baiļu ieskauts, nosoda citu cilvēku.

Vai Tev ir izdevies izkļūt no šīm bailēm? Ja nav, Tu apzinies šīs savas bailes. Apzinoties tās, Tu neturpināsi nosodīt un kritizēt citus. Jo Tu sāksi saprast, ka bailes vienmēr izkropļo notiekošā uztveri.

Apzinies savas bailes un esi godīgs ar sevi un citiem cilvēkiem.
Atzīsties: “Šobrīd es esmu baiļu varā, Tapēc nevaru ieraudzīt lietas tādas, kādas tās ir.”

Atsakies no nosodīšanas – jo tie ir tikai bezjēdzīgi uzbrukumi tam, kurā Tu neesi spējīgs ieraudzīt labo..

Lūgšana: Mīļais Dievs, es neprotu un nespēju šo cilvēku pieņemt tādu, kāds viņš ir, Tapēc nosodu viņu. Palīdzi man, lūdzu, atmest manus nosodījumus un saprast, kādas bailes rada manī šādu uzvedību.”

Jebkāda kritika un nosodījums, kuru Tu velti kādam cilvēkam, izpauž tieši to, ko Tu neieredzi vai nespēj pieņemt pats sevī..

Tu nekad nesāksi neieredzet citu cilvēku, ja viņš neatgādinās Tev sevi pašu..

Lūk, kapēc, ikviens Tavs mēģinājums attaisnot savas dusmas, bailes un nosodījumu..ir atmaskojami. Tu tikai centies norādīt otram cilvēkam uz Tavu personīgo kļūdu. Tas ir bezatbildīgi.

Tev ir iespēja uz visiem laikiem pielikt punktu nosodīšanai, bet Tu, tai pat laikā turpini atrast tam attaisnojumu..Kapēc? Jo Tu nespēj atzīt savu kļūdu.

Tu drīzāk izvēlēsies ciest, nekā atzīt to, ka netiki galā, kļūdījies. Tu drīzàk parādīsi, ka esi nevainojams, kā atzīsi, ka šeit, uz zemes, esi tikai skolnieks..

Kāda neuzvarama lepnība! Kā es varu padot roku tam, kurš, neskatoties uz ciešanām, uzstāj uz personīgo pilnību..?

Kļūdīties nav tik briesmīgi. Kļūda neatņems Tev mīlestību un to, cik īpašs Tu esi. Tu tā domā – bet tā ir ilūzija.
Bet, kas patiesībā Tev atņem mīlestību – centieni uzstāt uz personīgo taisnīgumu, kad Tev nav taisnības. Tas nedod iespēju veikt korekcijas.

Pacenties, lūdzu, saprast, lūk ko. Kļūdīties nenozīmē – BŪT SLIKTAM, bet būt taisnīgam nenozīmē – BŪT LABAM. Katram no mums ir taisnība un nav taisnība simts reizes dienā.
Nav iespējams uzskaitīt to, cik reize Tev bija taisnība vai nebija šīs pasaules eksistēšanas laikā.

Šī zeme – ir skola un Tu esi atnācis MĀCĪTIES. Mācīties nozīmē – pieļaut kļūdas un labot tās. Mācīties nenozīmē – ka Tev visu laiku ir taisnība. Ja Tev visu laiku būtu taisnība, priekš kam Tu būtu ieradies uz šo skolu?

Samierinies, mans draugs. Tu šeit esi skolnieks un, ja gribi tikt galā ar mācībām, tad Tev ir jāvar atzīt, ka tas tā ir. Ja Tu nespēj atzīt, ka Tu pieļauj kļūdas, pats Dievs Tev nespēs palīdzēt tās izlabot..

Atliek vien tev atzīt savu kļūdu un tā būs izlabota un kopā ar to atnāk arī..piedošana. Mācība ir izieta.

Pārstāj censties būt nevainojams. Tas nav jēdzīgs mērķis..
Tas, kurš vēlas būt nevainojams, nokļūst uz ilgu un mokpilnu ciešanu ceļu.
Tā vietā novēli sev prasmi apzinàties katru Tavu pieļauto kļūdu, lai no tās mācītos.

Absolūta Laimība atnāk spontāni un bez piepūles, tikai tad, kad tu runā patiesību, kad Tu atbrīvojies no vēlmes apspriest citus, kad tu atsakies no savas lepnības.

Tie, kuri lūdz piedošanu, to saņem.
Ne Tapēc, ka ir labāki par citiem, bet Tapēc, ka viņi to lūdz..

Nenosodi tos, kurš nav gatavs atzīt savu kļūdu. Vienkārši atzīsti savas petsonigās, bet par pārējo ..Dievs parūpēsies.

Dalies ar pieredzi, bet necenties uzspiest to citiem. Jo Tu taču nevari zināt, kas citiem vajadzīgs un ne Tev par to zināt.

Atceries par labo tavos citos.
Atceries par labo sevī.
Lai jebkuras bailes izzūd tikko parādījušās. Atzīsti savas personīgās kļūdas un esi iecietīgs pret citu kļūdām.

Tas ir vienkārši, vai ne? Tik vienkārši, ka Tu pastāvīgi par to aizmirsti. Bet – nepadodies.

Ja Tavs mērķis iegūt iekšēju mieru ir pietiekami stiprs, Tu pie tā nonāksi. Ja esi izvēlējoes, Tu nevarēsi neatnākt mājās..

Om Shanti

Komentēt

%d bloggers like this: