fbpx

Tu vari iziet ārpus savām ciešanām. Ja sāc iet, nevis bēgt.

Un kad Tu visbeidzot sapratīsi, ka nekādu garantiju uz Zemes nav..Būsi totāli vīlies. Kad sabruks pilnīgi viss. Kad Tu sapratīsi, ka daudzi no Taviem plāniem nenostrādā. Kad Visi Tavi minējumi izgāzīsies deguna priekšā un jebkuri zīlējumi, kas bijuši teikti, būs bijuši tukši vārdi un vairāk nav itin nekā pie kā pieķerties..
Tad izlīdīs ārā visas bailes… Visas Tavas iepriekšējās zināšanas izrādīsies nekam nederīgas.
Tu sāksi atbrīvoties no jebkādiem noteikumiem.. Sāksi atbrīvoties no savu stereotipu un pārliecību bagāžas.

Pēc tam Tu apraudāsi gadus, kuri zaudēti ticībā šiem stereotipiem un šīm būvētām pārliecībām..

Un, iespējams, Tu sajutīsies ļoti vientuļi.
Apjucis. Pazaudējies. Nobijies. Viens. Bezizejā. Bezspēcīgs. Dusmīgs. Izmisumā..

Līdz tas vairāk nevarēs nekur turpināt iet..Tavs pārdzīvojums.
Ja vien Tu ļausies, šiem pārdzīvojumiem izdzīvoties Tevī līdz tam pienāks dabīgas beigas.
Ja vien Tu nemeklēsi pēc dažādiem cilvēkiem un viņu ieteikumiem, kā izbeigt to, ko jūti, kā aizbēgt un pārtraukt just.

Ja vien Tu pats nebēgsi: aizēst sāpi ar saldumiem, uzdzert alkoholu vai ar citādiem sintētiskiem “labumiem” nemēģināsi atdalīt sevi no šī pārdzīvojuma sajūtas. Ja vien Tu skatīsies acīs tam, ko jūti un skatīsies, kurš no jums ir stiprāks – Tavas sajūtas vai Tavs Gars..

Ja vien Tu izturēsi.
..notiks kas neiedomājams.

Pēkšņi viss rimsies. Tavās krūtīs viss sajūtu okeāns norims. Tukšums. Klusums. Miers..neierasti.

Un šajā milzīgajā okeānā..Tu Ieraudzīsi, cik patiesībā ir daudz dažādu ceļu. Un tagad Tu piedzīvosi neziņu..izrādās, ka tikai tagad Tu sāc izvēlēties… Tikai tagad Tu esi savu izvēļu priekšā. Ne to, ko visi iemācīja, uzspieda, iestāstīja, parādīja, kā “labās” un “sliktās” izvēles.

Tevi pārņēma interese un bailes no dzīves vienlaicīgi.

Vienā mirklī Tu sajutīsi, ka esi pārstājis brīnīties par cilvēku rīcībām un zudīs vēlme nosodīt. Tāpēc, ka Tu būsi pārstājis saprast, kā ir “pareizi”..
Pareizi ir viss, kas notiek.
Tev vairāk nekad nevienu un neko negribēsies labot. Tu sapratīsi, cik tā bija liela vardarbība no Tavas puses – vēlēties citus labot.

Bet pēc tam atnāks visbiedējošākā apzināšanās.. Apzināšanās, ka Tu esi brīvs! Un, izrādās, tàds esi bijis vienmēr.
Un tieši tā izskatās izeja no scenārija! Bet Tev vēl mazliet liksies, ka kāds ļauni joko..

Tu raudāsi. Vai tiešām tas arī ir tas, kur es tik mērķtiecīgi gāju? Par ko sapņoju un domāju? Vai tiešām šī ir tā brīvība, par kuru visi runā?

Tavs prāts kliegs.. Bet pēc tam tam apniks iespringt, vilties un kontrolēt visu. Un Tu vienkàrši atslābsi. Un uzticēsies tam, kas notiek. Un pa savam sadzirdēsi tik moderno šobrīd vārdu “plūsma”…

Un tajā mirklī vēlies visu, ko vēlies.
Tikai atceries, atbildība ir tavās rokās blakus brīvībai.

Izdzīvo šo sajūtu laiku, kurā prātam trūkst instrumentu ar kuriem kontrolēt Tavu dzīvi.
Atļauj grimt līdz dzelmei, lai atspertos. Pārstaj baidīties no tā, ko Tu jūti. Piedzīvo, izdzīvo visas sajūtas, kuras šobrīd ir Tevī. Tu esi stiprāks par to.
Nebēdz, nepadodies, nenolaid rokas. Atzīsti, ka sāp, ka apjukums, ka izmisums, skumjas, neziņa, bailes, dusmas utt.un ej tajā visā iekšā.
Vismaz reizi dzīvē esi stiprāks par radītiem stereotipiem..

Uzticies tam, ko Tu jūti. Bet nedomā, ka sajūtas, emocijas ir spēcīgākas par Tevi pašu. Tu neesi tas, ko Tu jūti un domā. Tu pat neesi tā visa vērotājs..

Lai veiktu jaunu lēcienu, ir jāpieskaras zemei un kārtīgi jāatsperas. Cilvēki ir pieraduši nenolikt kāju pie zemes un meklēt pēc citu ieteikumiem, kā izvairīties zemi pirms lēciena.

Cilvēki baidās no tā, ko jūt. Baidās netikt galā paši ar savām sajūtām. Bet vienīgais veids, kā uzvarēt bailes, ir paņemt tās rokās un piedzīvot.
Paņem rokās visu to, ko Tu šobrīd jūti. Nenoliedz to, neatsakies un nemet prom, nemēģini atrast labāko ieteikumu, kā no tām izvairīties.

Tagad Tu apzinies pats savu spēku.
Tagad – Tu pats esi sev skolotājs, līderis, paraugs.

Tu vari iziet ārpus savām ciešanām. Ja sāc iet, nevis bēgt.
Tā ir iespēja nonākt brīvībā..

Om Shanti