Tu vari piedot tikai to, ko esi sevī sapratis

Ļoti bieži mēs gribam ar saviem pāridarītājiem izlīgt vai “cenšamies piedot” tapēc, ka ir iekšēji vitāli svarīgi, lai uz pasaules nebūtu neviens neviens, kurš atgādinātu par to, ka esmu slikts..
Un ne tapēc, ka esam raduši sevī piedošanu situācijai un izpratni par notikušo, bet tapēc, ka ir kāds, kurš dusmojoties, apvainojoties vai atgrūžot mani vai vienkārši esot, visu laiku atgādina par to, cik es neesmu pietiekoši labs.
Tās ir tik nepanesamas mokas – nepiedošana. Smagums sirdī, skumjas, dusmas, naids, ko cenšamies apstādināt, “cenšoties” piedot.
Mācamies visu par piedošanu un vēlamies atbrīvoties no “pāridarītāja” savā dzīvē..izmest viņu no savas sirds, sava prāta. Kaut patiesībā vēlamies atbrīvot sevi.

Taču tikai tad, kad Tu pats pārstāsi ticēt tam, ka esi slikts… kad Tu pārstāsi sevī ticēt šiem maldiem, ka neesi pietiekami labs – šādi cilvēki ar sāpīgām rīcībām un aizvainojošu attieksmi Tavā dzīvē neienāks. Vai arī, ja ienāks, Tu to nejutīsi vai nekādi iekšējo nereaģēsi uz viņu neētisko attieksmi. Savu mācību būsi izgājis.

Tātad – Tu nevari piedot nevienam to, kam Tu pats sev nevari piedot – savu neperfektumu. Tu nevari piedot, lai tikai noslēptos no paša domām par sevi. Tu nevari piedot prāta līmenī. Tu nevari piedot, jo tas ir jādara..

Tu vari piedot tikai to, ko esi sevī sapratis, katra notikuma sūtījuma iemeslu Tev no Visuma.

Tu vari piedot, kad esi pietiekami drosmīgs, lai būtu godīgs pret sevi.

Piedošana notiek sirdī..

Pārdomās
Om Shanti