fbpx

Tu zini, ko Tu gribi?

Jāni, nāc mājās!
Kas, mammīt, – es esmu izsalcis?
Nē, Tu esi nosalis!
Un izaug Jānis un gaida to, kurš vuenmer zinās, kas ar viņu notiek..
Kad mēs paši nespējam sajust, saprast un nezinām, ko mēs gribam, mēs pastāvīgi meklēsim, kādu, kurš “zinās”. Kādu, uz kuru pārlikt atbildību.
Paši pavisam pavisam pavisam nezinot, ko gribam, sagaidam, kad otrs to spēs pats saprast, izanalizēt un iedot mums.
Tu tiešām nevarēji aizdomāties, ka man patīk rozes…?!
Pati frāze nozīmē…”Tev ir jāaizdomājas”..”jāzin”…”jānojauš, cik bieži man patīk saņemt, kādā krāsā, cik garus un kurus konkrēti ziedus”..atspoguļo zemapziņas bloku – Tu zini, es nē.
Te dzimst apvainojumi, pretenzijas..
Bieži vien mēs pat nenojaušam, ka esam piešķīruši saviem partneriem gaišreģa statusu. Tikai viņiem par to aizmirstam pateikt.
Jo sarunas taču nenotiek. Man jau nav, ko īsti pateikt, visa mana pasaule pieder Tev..
Ir traki grūta dzīvošana nezinot, ko gribas. Nespējot izlemt, pieņemt lēmumus. Tāds ieildzis maza bērna stāvoklis lielās dzīves priekšā.
Der sev pajautāt: no kā es baidos? Kas manā uztverē ir lielāks par mani, kuram ir vara rokās zināt, kā tieši man ir vislabāk, vispareizāk..kurš var sodīt mani par “nepareizi” pieņemto lēmumu? Kuru es saucu pie atbildības, kuru vainot, kad neiet viss dzīvē gludi? Uz ko es apvainojos..
Te arī slēpjas atbilde.


OmShanti