fbpx

VAINAS SAJŪTA

Kas visvairāk “apēd” Tavu enerģiju?
Kā tas nākas, ka viens cilvēks pamostas modrs, pilns enerģijas, iedvesmas un skaidri zin, kas viņam jādara, ko vēlas realizēt un dodas piedzīvot jaunu dienu, jaunu dzīvi!
Bet kāds cits pamostas ..jau jūtas noguris, bez spēka, bez iedvesmas, nav nedz uguntiņa acīs, nedz skaidra bilde, ko gribas un ko negribas. Nav spēka piecelt sevi no gultas. Nav spēka pat izdarīt to, kas ir nepieciešamais minimums.
Ir tikai milzīgs bezspēks un dusmas uz sevi par to.
Kapēc tas tā ir?
Iespējams, pie vainas ir D un citu vitamīnu trūkums. Arī hormonu izmaiņas ķermenī var izsaukt pastāvīga noguruma stāvokli.
Es teikšu pēc saviem novērojumiem. Bezspēks, vājums – tas, protams, ka liecina par enerģijas trūkumu. Pie tam – totālu.
Bet, kas tad atņem Tavu dzīves enerģiju, pie tam, tik lielos apmēros, kad rodas jautājums: kāda ir dzīves jēga.
VAINAS SAJŪTA.
Mēs paši domājam: nē, nav manī nekāda vainas sajūta! Vismaz, es nevaru nevienu tādu lielu sliktu savu pārkāpumu atcerēties..
Bet vainas sajūta tā saaug ar cilvēku, ka viņš to nespēj identificēt, atpazīt sevī.
Kā un kad rodas vainas sajūta?
Vainas sajūta..par to, ka piedzimi. Nelaikā. Tā sanāca, ka Tu pieteicies mammai un tētim viņiem to neieplānojot. Vecāki piedzīvoja bailes un nesapratni, vai tiks galā. Cilvēcīgi un saprotami, protams, bet Tu, kā auglis, jau sāki piesūkties ar vainas sajūtu par savu esību.
Vainas sajūta, ka Tu esi trešais liekais, jo brālis ar māsu Tevi, kā mazāko, nevar savākt. Tīri saprotami – ne Tu tiec viņiem līdzi, ne proti melot un glabāt “svarīgus” noslēpumus. Tātad – Tu esi nasta brālim ar māsu, kuru liek visur ņemt līdzi. Vecāki viņus par to rāj un liek Tevi pieskatīt..vainīgs par to, ka esi vēl maziņš un nevarīgs.
Tālāk – vainīgs par to, ka centies, bet neizdodas glābt savu mammu no viņas depresijām, sliktā garastāvokļa, nelaimīguma un mainīgās omas.
Vainīgs, ka neizdodas dabūt prom no mājām destruktīvo patēvu, kas visus terorizē un mamma turpina ciest.
Vainīgs, ka aizbēgi no mājām, lai sāktu pelnīt un izdzīvot, un vairāk nespēj būt par mammu savai mammai.
Vainīgs par to, ka Tavs abģērbs liecina par trūkumu un ir pilnīgi skaidrs, ka Tu neiederies.
Vainīgs, ka tik daudz no kā ir bail..
Vainīgs par katru, kuram Tu jūti, ka nepatīc.
Vainas sajūta, ka Tu uz kādu esi atļāvies apvainoties vai sadusmoties, kaut arī vietā un laikā sevi aizstāvot.
Vainas sajūta, ka Tu nespēj gadiem sajust sevī piedošanu.
Vainīgs, jo nespēj attaisnot savas mātes uzliktās cerības uz Tevi.
Vainīgs, ka izšķīries, nesaglabāji laulību.
Vainas sajūta, ka Tava vīra māte nespēj apvaldīt savu egoismu, kontroli par savu dēlu, nav gatava atļaut viņam būt laimīgam bez nabas saites ciešās cilpas, savas pārākuma sajūtas un ļoti smalki un viltīgi sūta savu iepakoto naidu Tavā virzienā. Vainas sajūta par to, ka Tu jūties laimīgs un kāds cits no tā ir nelaimīgs. Vainīgs, ka pieaudzis cilvēks nespēj sevi savākt un tā vietā, lai dalītos ar mīlestību, demonstrē savu egoismu.
Vainīgs, ka aiz pieklājības sajūtas jūties par to vainīgs, ka redzi cauri cilvēka uzvilktai maskai.
Vainas sajūta par to, ka mamma aizgāja un Tev atkal neizdevās viņu izglābt..
VAINAS SAJŪTA cilvēku sasaldē, atņem ticību, laupa visu spēku, resursu, iedzen stūrī, liek aizvērties un nevēlēties skatīties sev acīs.
Vainas sajūta nogalina dzīvu cilvēku, liek nodzīvot dzīvi atsakoties no acu priekšā esošās laimes, palaižot garām prieku un to, kas ļautu piedzīvot krāsainu, piepildītu dzīvi.
Vainas sajūta var tik ļoti var saindēt cilvēku, ka viņš var iekrist alkoholismā, narkotiku un citu atkarību gūstā..jo ielēkt citā, apreibinošā realitātē, lai nejustu vainu un ar to saistītās ciešanas, ir vienīgā izeja. Gribas aizbēgt no žņaudzošās vainas sajūtas.
Vainas sajūta. Kamēr Tu nesatiksies aci pret aci ar visiem saviem vainas sajūtu izraisītājiem, šai cīņai ar sevi nebūs gala. Un Tev nebūs iespēja pamosties možam, ar ticību savām izvēlēm.
Vainas sajūta = es aizliedzu sev, tik sliktam cilvēkam, dzīvot!
Mēs savu vainas sajūtu pamanāmies iepakot zem atbildības. Vienā brīdī Tevī ir iezagusies pārliecība, ka Tu esi atbildīgs par visiem – mammu, tēti, omi, brāli – par viņu visu sajūtām.
Tu nevari un neesi atbildīgs par to, kā jūtas citi cilvēki. Tu vari būt atbildīgs par sevi un savām rīcībām.
TU NEVARI BŪT VAINĪGS par visiem pasaules grēkiem. Vainas sajūta nav produktīva sajūta, ja Tu ar to neko nedari. Tā ir tikai un vienīgi ārkārtīgi liela agresija savā virzienā..
Piemēram, tā vietā, lai dzīvotu iesprostojot sevi vientulībā jūtoties vainīgs, ka esi pametis un neesi audzinājis savus bērnus, ņem un sāc kaut ko mainīt tagad. Tik, cik ir Tavos spēkos. Zvani, veido saikni, esi ieinteresēts un atbalstošs, nevis aizsedzies ar vainas sajūtu un žēlo sevi.
Labo lietas vai noliec tās malā pavisam.
Dzīvot sevi vainojot vai, vēl labāk, savu vainas sajūtu pārliekot uz bērniem, lai viņi sāktu Tevi žēlot, ka Tu esi aizgājis – tas ir egoistiski.
Sirdsapziņa ir tas regulātors, kurš nosaka, kad rīkojies pretēji Visuma harmonijas likumiem. Pietiks ar šo mehānismu. Nav vajadzības dzīvot ar pagrieztu revolveri savā virzienā. Tu to neesi pelnījis. To nav pelnījis itin neviens..
Atbrīvo sevi. Izelpo visu vainu, ko esi salicis uz saviem pleciem..izkliedz to skaļi mežā, izraudi pie iedegtas sveces, atdod Dievam, izraksti uz papīra.
Tu neesi tāds pārcilvēks, lai uzņemtos uz sevi visu citu saliktās vainas un paša paņemtās. Tu esi šeit, lai mācītos un ietu uz priekšu.
No vainas sajūtas mums pašiem sevi ir jāatbrīvo.
Om Shanti
This entry was posted in Nekategorizēts. Bookmark the permalink.