fbpx

VAINAS SAJŪTA

Mēs to varam nepamanīt nekad. Varam apjaust kādu dien. Un varam saprast to tagad, lasot, ka visu savu dzīvi dzīvojam ar fonā esošu vainas sajūtu..

Ir kāda no emocijām, kura visu dzīvi var nodzīvot kā fona emocija.

Un ko tas maina?
Pilnīgi visu!

Piemēram, cilvēks, kurš, mazs bērns būdams, ir ārkārtīgi par kaut ko nokaunināts..(nedod Dievs, publiski – citu bērnu priekšā), var netikt galā ar šo apkaunonājumu, emocionālo pārdzīvojumu un šo “uzdāvināto” viņam vainas sajūtu uzvilkt sev kā neredzamu mēteli uz visu savu atlikušo dzīvi.

Vainas sajūta BLOĶĒ CILVĒKA DZĪVĪBAS ENERĢIJU..aizslēdz radošumu..sabloķē ķermeni, aizslēdz durvis uz spēju justies dzīvot laimigu, piepildītu dzīvi.

Ja pavēro tāda cilvēka gaitu un ķermeni, viņš burtiski ir spazmēts, nav elastīgs, gaita ir stīva, tā ir nepārliecināta cilvēka gaita. Šāds cilvēks lieto aizvērtās ķermeņa pozas – sakrusto rokas sev priekšā vai pirkstus sarunājoties, sakumpusi nedaudz vai daudz mugura, savilcies viss augums, cilvēks mēģina ieņemt pozu – manis te nav, es neesmu pietiekami vērtīgs, cienīgs, es mēģinu aizņemt pēc iespējas mazāk vietas uz Zemes, Visumā..utt.

Vainas sajūta ir ļoti neefektīga emocija, jo tā nekādi neļauj iet cilvēkam attīstībā, nepaplašināt apziņu un augt. Tieši pretēji – aizver cilvēku un burtiski saspiež pavisam pavisam maziņu. Aizver durvis sevis attīstībai, liek izdzīvot vai klusi degradēt ar neizprotamu smaguma sajūtu sirdī.

Izjūtot spēcīgu vainas sajūtu, cilvēks izjūt burtiski emocionālas sāpes…nevēlas ne ar vienu komunicēt, baidās izjust tuvību, kurā var atklāties pašas dziļākās viņa sāpes un pārdzīvojumi. Tāda sajūta, it kā cilvēks izēd pats sevi no iekšpuses..

Vainas sajūta, ka mans bērns ir saslimis…vainas sajūta, ka es nekad nespēju attaisnot vecāku gaidas…vainas sajūta, ka manī nav pietiekami daudz vajadzīgās aktivitātes, lai es padarītu sevi par veiksminieku..vainas sajūta, ka man nepietiek nauda, par maz protu nopelnīt..vainas sajūta, ka es pats saslimstu …vainas sajūta, ka nepietiek izdomas…utt.

Ir jāsaprot priekš sevis viena ļooooti būtiska lieta – VAINAS SAJŪTA PAŅEM IK DIENAS LIELĀKO DZĪVES ENERĢIJAS DAUDZUMU!
Un jums nekas nepaliek pāri…

To enerģiju, kuru cilvēks varētu patērēt, lai vairotu labklājību, būvētu veiksmīgu karjeru, brīnišķīgas savstarpējās attiecības un komunikāciju, atdotu to milestibai, nodoties saviem talantiem un galu galā – priecātos un baudītu dzīvi! Smelties prieku, iedvesmu, augt savā attīstībā.

Pēc būtības, dzīvojot ar pastāvīgu vainas sajūtas klātbūtni, cilvēks burtiski AIZLIEDZ SEV DZĪVOT!

Cilveks to var neapzināties. Vainas sajūta – tā ir programma, kura atrodas cilvēkā un tā regulē gan cilvēka izvēles, gan velmes, gan lēmumus.
Piemēram: nu kā es drīkstu atļauties sev nopirkt šo jaunu auto..paskaties, cik smagi dzīvo mani vecāki..man būs neērti..liksies, ka es šikoju..kauns.

Zemapziņas līmenī cilvēks ar vainas apziņu bloķē visu labo, kam ir potenciāls Ienākt viņa dzīvē.

Taču, ja šādam cilvēkam pajautātu – Tu izjūti vainas sajūtu par kaut ko? Viņš pat nemācētu atbildēt..

Caur vainas apziņu cilvēks bloķē visas iespējas, visas savas velmes, ieceres. Pats, savām rokām. Un iekšēji nesaprot, kāpēc visa ieguldītā enerģija mērķa sasniegšanai, neaizved līdz mērķim..

Kas ir vainas sajūta? – es ņemu uz sevi cita..cita vajadzības, cita velmes, cita gaidas. CITA cilvēka dzīvi. Es uzņemos cita cilvēka ATBILDĪBU.

Piemērs.
Vecāki teica, ka meitene nebija plānots bērns, bet tomēr izlēma neveikt abortu, paturēja..piedzimusī meitene dzīvo ar hronisku vainas sajūtu. Viņa uzņēmusies uz sevi justies vainīgi par to, ka ir izjaukusi mammas un tēta dzīves plānus, atļāvusies piedzimt. Viņai ir ārkārtīgi grūti ATĻAUT sev dzīvot, piedzīvot, baidīt. Viņa neizjūt baudu no sava ķermeņa, neizjūt baudu no mīlēšanās (jo ir saspazmēts, ciets vēders un nevar notikt normāla orgānu apasiņošanās), nespēj izjust prieku pucējoties un patīkot pati sev. Meitene nespēj iederēties sabiedrībā un nespēj justies ne interesanta, ne citādi laba.

Vai vecāki izšķīrās. Jebkurš bērns neapzināti domā, ka viņš ir VAINĪGS, ja vecāki izšķiras, ka viņš nav labs. Tas notiek neapzināti..un bērns uz mūžu dzīvos ar fona vainas sajūtu. Sabloķets, ierāvies sevī, vainigs taču ļoti…izšķīra vecākus..

Tas viss nav apzināti un cilvēks neizprot, kāpēc tā dzīvo, tā jūtas, tā neprot pārkāpt sev pāri.

Vainas sajūta bloķē gan dziedināšanos, gan iet garīgo ceļu, gan būt pietiekami aktīviem, gan pelnīt tik, cik cilvēks sev novēlētu, gan vienkārši priecāties par dzīvi un baudīt to.

jo ….VAINAS SAJŪTA BLOĶĒ IESPĒJU BŪT LAIMĪGAM.

Kā es varu atļauties būt veiksmīgs, bagāts, dzīvot turīgu, skaistu dzīvi, ja, piemēram, mana jaunākā māsa un vecāki cieš no mazturības..es taču nodarīšanas viņai pāri. Es to nevaru atļauties. Man atkal krūtīs kaut kas ļoti ļoti sāpēs un es no šīs sajūtas smakšu nost no šīs sajūtas..savas neapzinātās vainas.

Vai – kā es varu būt tik vesela, ja mans bērns ir tik slims. Neloģiski, Tu teiksi? Bet zemapziņā var notikt tieši tā..

Vainas sajūta nozīmē, ka cilvēks visu to enerģijas, naudas, veiksmes plūsmu, kas pie viņa nāk, bloķē. Vai arī nespēj izjust baudu no tā, ko pats nopelna un iegādājas.

Vainas sajūta …nepārtraukta sajūta kaut kam vai kāda gaidām ir atbilst.

Vecāki, visticamāk, bērnībā izmantoja manipulācijas, kritiku, salīdzināšanu ar citiem bērniem. Visur – mājās, skolā, sociumā mūs vērtēja. Vainas sajūta liek ATTEIKTIES NO SEVIS. Nodot sevi.

Cilvēks ar vainas sajūtu ir kā ar apgrieztiem spārniem. Viņš nevar nevienam palīdzēt..
Dzīvo upura stāvoklī..nepriecīgs, nepiepildīts, nedzīvs.

Izeja?

PĀRSTAJ ŅEMT CITA SEV! Pārstaj uzņemties atbildību par to, ko vajag, ko grib, ko negrib citi cilvēki. Pat, ja tie ir Tavi vecāki, bērni, māsas, brāļi, vadītājs, pat valsts prezidents..
Atdod šo atbildību katra paša rokās, atbrīvo sevi un atbrīvo citus no sevis.

TEV IR TIKAI VIENS CILVĒKS, KURA PRIEKŠĀ TU ESI ATBILDĪGS..TAS ESI TU.

Zemapziņas programmas, – kamēr tās dzīvo mūsu neapzinātajā daļā, mēs viņas neredzam un līdz ar to, neizprotam, kuras programmas vada mūsu dzīvi. Vainas sajūta – tās ir greizas pārliecības, kuras ir nonākušās cilvēka zemapziņā. Un šīs pārliecības būtu jānomaina uz pozitīvām.

Šīs destruktīvās programmas turpina vadīt cilvēka dzīvi tik ilgi, kamēr cilvēks neizdara izvēli no neapzinātās savas daļas pārnest tās uz apzināto. Tikko programma ir atrasta, ieraudzīta, ar to atliek vien pastrādāt un atbrīvot sevi.

Noņem nost šos vainas sajūtas diedziņus un atdod atpakaļ tiem visiem, no kā tos esi aizņēmies. Neatļauj ar sevi manipulēt. Sāc palikt dzīvs..

Tu esi piedzimis – tātad Tu jau esi attaisnojis pats sevi.
Tu DRĪKSTI! Dzīvot piepildītu dzīvi.

Lai mierpilni un dziedinoši lasot..

OmShanti

%d bloggers like this: