fbpx

Vienīgā augstākā “valūta” uz Zemes ir enerģija..

Tikai esošais mirklis ir Tavas enerģijas akumulators. Respektīvi – tikko Tu caur domām lec ārā uz pagātni (dzīvojies notikumos, piedzīvojumos, apstrādā vecus aizvainojumus, dusmas, pārdzīvo par neizdarīto..utt.) vai nākotni (sapņo par sasniegumiem, mierīgu dzīvi, labāku dzīvi utt.), Tu atdalies no esošā, no visuma enerģijas plūsmas šī esošā mirkļa..

Iemācoties vai atceroties to, kā būt – baudīt, piedzīvot, izdzīvot, vērot un atrasties katrā konkrētā mirklī, Tu pārvaldi enerģiju, kuru saņem no Visuma un vari tūdaļ pat to novirzīt kā vien vēlies – smiekliem, labsajūtai, radošumam, attiecībām, labklājībai, veselībai, projektiem, sapņiem, iecerēm utt.

Taču lielākā daļa cilvēku savu enerģiju saņemot, tūdaļ to aizvirza – pārdzīvojumiem, atmiņām, aizvainojumiem un citām degradējošām emocijām..tad vēl domām par to, cik grūti ir atrasties nemīlamā darbā, bet naudu vajag nopelnīt..attiecībām, kuras sāpina un liek dzīvot spriedzē vai bailēs otru pazaudēt..nākotnes ilūzijai. Un cilvēks nepārtraukti dzīvo tādā kā enerģijas badā..ir nogurums, nav dzīves prieka, mērķus grūti uzstādīt un ieraudzīt dzīves jēgu..jo enerģiju izmētā.

Katru mīļu mirkli mēs esam visuma dzīvības enerģijas plūsmā, taču ko mēs darām ar saņemto enerģiju?

Vai mēs esam saimnieki savam templim – ķermenim? Vai mēs protam caur saņemto velti – neizsīkstošo Visuma dzīvibas ebergoju skaisti sev uzdāvināt to, ko paši vēlamies?
Vai mēs protam pieņemt, to apzināties un pateikties? Vai mēs vispār apjaušam, cik milzīga dāvana ir ik mirkli saņemtā enerģija? Vai cilvēks vispār domā, ka tā nav tikai norma, ka tas ir liela brīnums, ka mēs ik mirkli saņemam enerģiju, lai elpotu, dzīvotu, mīlētu, piedzīvotu šai pasaulē, augtu šeit, būtu..
Vai mēs spējam šo dāvanu – enerģiju, savās rokās pārveidot skaistās un vērtīgās lietās, vai
esam akli patērētāji un pat neprotam to pārvērst sev tīkamā dzīves kopainā..

Viss ir enerģija. Ik viena fiziska lieta ir enerģijas kopums. Galds ir enerģija, koks ir enerģija.
Cilvēks ir enerģija fiziskā ķermenī un pārējos, ar aci neredzamos ķermeņos. Kamēr cilvēks caur sevi vada enerģiju – viņš spēj radīt savu dzīvi. Tādu, kādu vēlas. Kāda apziņa ir cilvēkam, tādu dzīvi viņš rada.

Kad enerģijas apsīkstas, cilvēkam nav “valūta” ar kuru būt – veselībā, siltās attiecībās, radīt, veidot biznesu, celt māju. Enerģija nebeidzas Visumā. Visumā enerģija ir neierobežotā daudzumā.
Tas nenozīmē, ka cilvēka apziņa ir nodzīvojusies tik tālu, ka radījusi sev apstākļus, kas nespēj vairs enerģiju pieņemt vai aizveras šai plūsmai.

Ja emocionālais ķermenis ir pilns ar pretenzijām, kritiku, aizvainojumiem, dusmām, – visu, kas pauž cilvēka dzīvošanu PRETESTĪBĀ, Visums redz, ka tas nav produktīvs enerģijas izlietošanas mērķis un šāds cilvēks tikai vairo sev negatīvu karmu. Viņam nāksies būt katra cilvēka lomā, kuru viņš neieredz, apsūdz, tiesā, vaino. Katru nākamo iemiesojumu cilvēks sev ir sagatavojis darba augsni.

Pie tam, dzīvojot noliegumā un pretestībā, cilvēks aizsērē ķermeni, kurā var Ienākt bezgalīgā Visuma enerģijas plūsma. Tīra, balta, gaiša enerģija nespēj palikt ilgi tāda, jo cilvēka apziņa to tūdaļ pārveido un izmanto tā, kā vēlas un kā strādā viņa apziņas līmenis.

Cilvēks, kurš dzīvo preterstībā, parāda, ka šī pretestība ir vērsta arī uz Visuma kārtību, ja reiz tā tiek vērta uz citiem cilvēkiem..

Pretestība ir – man nevajag enerģiju, man tāpat te nekas šeit, uz zemes nepatīk.

Visums ir bezgalīgs enerģijas rezervuārs. Vai mēs to apzinamies, ka visu cilvēks rada pateicoties enerģijai? Kā nezaudēt enerģiju..kā noturēt sevī enerģiju..kā vairot enerģiju un līdz ar to arī apziņas līmeni. Kā vairot enerģiju, lai būtu veselībā, priekā, piepildījumā.
To visu ir svētīgi izzināt katram pašam, jo nauda nav valūta par kuru mēs visu varam sev nopirkt..

OmShanti

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligāti aizpildāmie lauki ir atzīmēti *