fbpx

Vientulības sajūta

Vientulības sajūta – cik ļoti daudzi cilvēki piedzīvo šo sajūtu, kā traģēdiju. Cik daudz patiesībā starp mums ir iekšēji vientuļu, savā vientulībā nobijušies, dusmīgi un apvainojušies uz visiem cilvēki. To vientulība ir pilna ar trauksmes, pamestības, nošķirtības, atstumtības sajūtas. To vientulība kliedz pēc uzmanības, atzīšanas, pieņemšanas, mīlestības, klātbūtnes sajūtas. Kapēc? Jo nekas no tā, ko prasa, gaida, pieprasa, lūdz no citiem, nav pašos uz sevi.

Pasaule ir tā iekārtota, ka patiesi ir ļoti grūti atrast vietu, kur pabūt vienam. Mēs dzīvojam cilvēku ieskautā pasaulē.

Cilvēki jūtas vientuļi esot starp cilvēkiem, esot tuvu cilvēkiem, pat esot attiecībās. Tas pierāda, ka vientulības sajūta sakņojas iekšējā pārliecībā, ticēšanā, domformās un stindzinošā vientulība nav saistīta ar cilvēku neesamību apkārt vai ne tādu cilvēku esamību.

Kas tad ir vientulība?

Pašam sevis neatzīšana, nepazīšana, sevis neizvēlēšanās, nejušana.

Vientulība ir ar sevi neaizpildīta paša sirds..
Vientulība ir sevis neakceptēšana.
Vientulība ir bailes no komunikācijas dēļ zemas pašvērtības.
Vientulība ir sevis nejušana.
Vientulība ir kontakta pārāvums ar savu Dvēseli, sirdi, sevi..
Vientulība ir bailes satikt sevi, bail ieskatīties sevī.

Vientulības lielākās ciešanas – cilvēks nepārtraukti meklē kādu, kurš spētu iemīlēt, izvēlēties, pieņemt un gribēt viņu.
Bet nav spējīgs būt tas, kurš meklē otru, lai pats spētu, izvēlētos vai gribētu mīlēt.

Vientulību izraisa pašu radītā pārliecība(parasti pēc sāpīga attiecību pārrāvuma) vai bērnībā piedzīvotā un nostiprinātās pārliecības: “mani neviens nemīl”.

Kamēr cilvēks pats šo pārliecību netransformēs sevī uz:”ES GRIBU MĪLĒT”, – nebūs beigas egoistiskai un izmisīgai velmei mīlestību meklēt..meklēt..meklēt un pieprasīt un izlūgt un izmanipulēt no otra un ciest un dusmoties uz visiem negūstot iecerēto mīlestību, uzmanību.

Tikai izmainot domu gājienu no: “mani neviens nemīl” uz: “es esmu gatavs, vēlos kādu mīlēt”, cilvēks sāk izjust enerģijas pieplūdumu, kas atvērs durvis labam partneri. Pretējā gadījumā ir izredzes satikt neirotisku cilvēku, kuram patīk un ir iekšēja vajadzība veidot attiecības ar upuri, cietēju, vēl vienu neirotisku personību utt., lai glābjot partneri kompensētu savu slēpto nevērtīguma sajūtu.

“Mani neviens nemīl” – tas ir cilvēks ar mīnusa zīmi. Viņš atspoguļo trūkumu, bailes, tukšumu. Tas ir skaļš kliedziens: man nav enerģijas, lūdzu, barojiet, piepildiet, izglābiet, savāciet, lūdzu, kāds mani un mīliet! Tas ir cilvēks, kuram nekā nav…ja nav enerģijas, nav mīlestības uz sevi, ir aprakti visi savi resursi, nogalināta velme patstāvīgi dzīvot, pieņemt lēmumus, priecāties, evolucēt…tad cilvēkam patiesi nekā nav.
Protams, ka apkārtējie neviļus izvairās, grib bēgt, metas prom vai jūtas aizkaitināti blakus šādam cilvēkam. Jo tas, kuram nav enerģijas, automātiski pārvēršas par enerģijas zagli.

Es gribu mīlēt – te runā resurss, cilvēks – enerģija! Man ir daudz, man pietiek sev un paliek arī ar ko dalīties! Es priecīgi piedzīvoju šo dzīvi un labprāt satiktu otru tik pat dzīvot gribošu, lai kopā piedzīvotu dubult skaistu dzīvi!

Tas, kurš spēj pats sevi piepildīt ar mīlestību, pievelk pie sevis citu cilvēku uzmanību, jo sevi mīlošs cilvēks izstaro skaistu, jaudīgu enerģiju.

Viss sākas manī..ne otrā.

Kamēr cilvēks nav aizpildījis savu vientulības sajūtu ar mīlestību, viņš cietīs.

Vientulībai nav nekāda sakara ar harmonisku būšanu vienatnē ar sevi. Vienatnes baudīšana liecina par briedumu, kamēr vientulība – par nespēju pieaugt un balstīties pats uz sevi.

Om Shanti