fbpx

Visam, kas ir “Tavs”, Visums dod enerģiju.

Un tas ir brīnišķīgs katalizators, lai saprastu, vai neesi iekūlies “ne savā”…

Tu juties piepildīts ejot uz mīlamu darbu…pacilāts pēc komunikācijas ar pēc iekšējās enerģētikas sev līdzīgiem cilvēkiem…Tu jūties viegli, iegūsti baudu un enerģiju ēdot kvalitatīvu maltīti..
Tevi piepilda ar enerģiju jau doma vien par mikli, kad varēsi ķerties klāt savam hobijam…

Bet satiekoties ar cilvēkiem, kuri pilni “indītēm”, kas burtiski sūcas caur ādu..pilni aizkaitinājuma, dusmām..
Paēdot neapmierināta pavāra gatavotu vai no sliktiem, nekvalitatīviem produktiem maltīti..Ir smagi, nāk miegs – nav enerģijas.
Kā Tu juties ejot un nākot mājās no nemīlama darba – pārguris..
Pēc komunikācijas ar draugiem pienākuma, pieklājības pēc.. – nepiepildīts, iztukšots, bēdīgs, nesadzirdēts.. utt.

Tu vienmēr jūties brīnišķīgi darot to, kas patīk tavam ķermenim, Garam, Dvēselei.

Tā ir viegli apjaust, cik ļoti dzīve šobrīd ir pilna ar to, ko Tu no sirds izvēlies.

Vai esi attiecībās, kurās abi jūtaties piepildīti, pilni ideju, plānu..vai mostaties priecīgi redzot viens otru un apzinoties, ka tā ir Tava izvēle.

Vai sirds priecīga par došanos uz tikšanos ar draudzeni, draugu.

Vai attiecības ar vecākiem tiek veidotas aiz “tā vajag” un jūsu tilts ir pienākums sajūta. Vai tomēr tā ir iekšēja brīvība, mīlestība un siltums pēc kā Tu dodies pie vecākiem un zini, ka saņemsi.

Vai Tu esi atļāvis sev sameklēt, iedot iespēju atrast, notvert to lietu, kura tevi ļoti ļoti piepilda..?
Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Tas ir veids, kā pastāvīgi spēt uzturēt sevi jaudīgā enerģijas plūsmā.

No sava nenogurst..

Un “ne savs”, – tas nav cilvēks, kurš no dzīves jāizslēdz. Kādreiz mainot attieksmi, mainās enerģētiskais fons. Pārstājot pieprasīt to, par ko otrs pat nenojauš, nomainot pienākuma komunikāciju uz – es vēlos..man gribas ar tevi komunicēt, attiecībās pazūd spriedze, saspringums, pretenzijas. Varbūt kaut kas palicis neizrunats..tas arī paņems enerģiju tik ilgi, lidz tas tiks nēsāts līdzi neatrisināts.

Protams, protams, uz pasaules nav nekā, ko var apzīmēt ar vārdu “mans”. Te viss paliks.
Galu galā..nav jau arī neviens, kam piederēt. Šo kleitu mēs visi reiz novilksim.

Es šoreiz par to, ka cilvēki tik daudz energijas tērē un jūtas slikti, jo neatļaujas dzīvojot izvēlēties to, ko patiešām vēlētos. Tā vietā dara lietas aiz “vajag”, iekšēji jūtoties nepriecīgi. Sāk slimot. Depresija. Iekšējs konflikts. Pretestība. Un liekas, ka laime iet apkārt, pie citiem.
Taču patiesībā Tu esi aizvēries laimei, kura nāk pie Tevis. Jā, varbūt nobijies, varbūt kas sāpigs neatrisināts “iesprūdis” kā korķis..
Bet aizvērtas durvis ir aizvērtas. Visam. Un, pirmām kārtam, enerģijai.

Energijas ir – cilvēks vesels, laimīgs, priecīgs.
Enerģijas nav – cilvēks depresīvs, baiļpilns, slimo.

Veco prom un “savu”, kas nav ieraudzīts un atrasts – sameklēt! Un būs enerģija! Un būs prieks! Neiet viņš Tev ar likumu. Pie visiem nāk klātu. Tikai jāatveras, jāprot paņemt. Tev pienākas. Visiem pienākas. Dievs visus bērnus mīl vienādi.

Tikko ir kas tāds…cilvēks, notikums, hobijs..kas iedod Tev kolosālas energijas pieplūdumu, zini…tas ir tas virziens, kur doties!😉

OmShanti