fbpx

Visums caur dzīvē satiktiem cilvēkiem cenšas ar mums sarunāties

Visums caur dzīvē satiktiem cilvēkiem cenšas ar mums sarunāties. Nodot kādu ziņu, iedvesmot, parādīt mūsu ēnu puses, atvērt acis, pamudināt izdarīt jaunu agriezienu savā dzīvē utt.
Būtu svarīgi mācēt ieklausīties, sadzirdēt, notvert to informāciju, kuru nes mums konkrētais cilvēks.
Tāpat arī sajust pašam sevi komunicējot, – savas sajūtas, emocijas, izmaiņas ķermenī un analizēt tās. Tas ir – sarunāties ar sevi.
Ķermenis neko no mums neslēpj. Ķermeņa uzdevums ir pasargāt mūs, brīdināt, atklāt patiesos otra cilvēka nodomus. Tamdēļ kontakts ar sevi ir ārkārtīgi svarīgs, lai iztulkotu, kas slēpjas zem otra cilvēka maskas.

Ar vienu cilvēku sarunājoties ir viegli, ķermenis atslābst, gribas smaidīt vai askauties, bet ar citu sarunājoties var sākt nākt miegs, parādās nemiers, trauksme, nesaprotamu iemeslu dēļ gribas pārtraukt sarunu, pārņem nogurums. Jo viens cilvēks ar enerģiju dalās, ir gaišs un patīkas, kamēr otrs zog tavu enerģiju, pats ir pilns dumsu, agresijas un tukš, tamdēļ viņam, lai izdzīvotu, vajag “pabaroties” no kāda cita enerģijas trauka.

Raksturīgākās komunikācijas formas ir cenšanās “pakāpties uz otru cilvēku” vai “paslīdēt zem otra cilvēka”.
Var šķist, ka otra pazemošana, necienīga un aizskaroša izturēšanās ir mēģinājums pakāpties uz otru cilvēku, bet patiesība ir pretēja. Agresija ir zemošanās otra priekšā, jo šāda uzvedība sasien ciešāk karmas mezglus un saistītīs ar šiem cilvēkiem, līdz abas puses vai agresors neiemantos citu komunikācijas, jeb izmainītas apziņas formu.
Velme pacelties virs otra cilvēka caur agresiju un emocionālu vai fizisku ietekmēšanu – tas parāda pràta aprobežotību, neprasmi apvaldīt savu ego un tikt pāri savām bailēm no otra cilvēka. Tātad – būt zem otra cilvēka, būt viņa varā. Jo kamēr Tu ar kādu cīnies, strīdies, konfliktē, Tu esi viņa varā, atkarīgs no viņa un aktīvi dalies ar savu enerģiju. Tu sasaisties caur konfliktiem ar cilvēkiem un vari brīnīties, kur paliek spēks, veiksme, labas attiecības, nauda, karjera – enerģija. Pats sevi padari par ķīlnieku, bet domā, ka esi izvarētājs..

Pacelties virs, tas būtu – mainīt savu apziņu, uzlūkot visus cilvēkus caur mīlestību, redzot ik vienā cilvēkā Dieva bērnu, kāds esmu es pats. Būt pieņemošam, lēnprātigam, uzmanīgam, tolerantam, labestīgam. Tas ir daudz grūtāk, ja ego trako.
Ieraudzīt ik vienā cilvēkā skolotāju, to, kurš palīdz ieraudzīt savas tumšās puses aizkaitinot, sadusmojot, aizķerot ar sāpīgā. Kā gan citādi lai cilvēks dziedinās, ja neapzinās to, kas ir dziedināms viņā.

Dusmojoties, aprunājot, kritizējot, apstrīdot, cīnoties, aktīvi pastāvot vai pierādot savu patiesību – tā ir neprasme redzēt tālāk, dziļāk, plašāk. Agresīva uzvedība vienmēr atspoguļo bailes un velmi kontrolēt citus cilvēkus. Tas ir ego, kurš atumšo prātu un vēlas panākt, lai citi uzvedas, domā, rīkojas tā, kā man ir ērti. Tieši bailes liek aizsargājoties izvēlēties kādu no uzbrukuma formām. Un tā ir izgāšanās, ne uzvara – konfliktēt un nerisināt lietas.
Tā ir neprasme iziet dzīves situācijas ar mieru, ar sirdi, ne prātu.

Jo vairāk kašķīšu un nesatikšanas ar cilvēkiem, jo vairāk sasietu karmisko mezglu un vairāk sakrājušās neatrisinātās lietas.
Katrs konflikts ir enerģijas sūkne cilvēka dzīvē, kas kavē veiksmīgu virzīšanos uz priekšu. Un tas ir katra paša ziņā, var kašķēties ar visiem pēc kārtas, sāpināt citus, aprunāt, pamest, piekrāpt utt., taču neviens nav lielāks soģis, kā cilvēks pats sev. Izturoties nejauki pret cilvēkiem, viņš pats sev aizver ciet veiksmes ceļu. Tas lēnām paslīd neredzams, aiz rindā sakrātiem cilvēkiem, ar kuriem ir neatrisinātas lietas, tātad – nenokārtoti parādi.

Ego vienmēr gribēs uzkundzēties, salīdzināties, būt augstāk, būt vislabākais utt. Bet sirds..tā grib mieru, saticību, rūpes.

Kaut kad mēs nogursim baidīties, uzbrukt, kaut ko pierādīt, cīnīties. Kaut kad mēs pacelsimies virs sava ego un ieraudzīsim, ka neviens nenāk mūs sodīt, sāpināt. Sāpes un bailes ir mūsu sakāves sajūta.

Pacelties pāri, tas ir – uzaudzēt eņģeļa spārnus un lūkoties uz cilvēkiem caur sirdi. Redzēt visus un katru, no skolnieka pozīcijas, pilns pazemības, pieņemšanas un pateicības. Pacelties pāri – tas ir uztvert dzīvi ar mieru un arī risinot lietas, sevī just pilnīgu paļaušanos un pamata sajūtu.

Om Shanti