Ir tāds teiciens: Dzīve mīl drosmīgos!
Par ko tas ir?
Par to, ka cilvēkam ir ļoti grūti izkāpt ārpus šabloniem, socioma noteiktiem standartiem, vides radītiem stereotipiem, iesīkstējušām dogmām, paražām, kārtības pieņēmumiem utt. Atļauties paveikt kaut ko ārpus tā visa, noticēt savam iekšējam impulsam un izlēkt uz savas sapņu platformas. Tur, kur viņš vēl nekad nav bijis un, iespējams, vēl nav bijis neviens.
Kāpēc ir grūti izkāpt?
Jo cilvēkam ir ļoti bail nonākt pozīcijā – es un visi citi. Citi..tas skan biedējoši prātam. Tas skan it kā pūlis var nebūt kopā ar mani. Tas var neatbalstot mani un es varu palikt “ārpus borta”..
Ja mani atstums, aizgriezīsies, ja vairāk nepieņems, ja parāda, ka es nederīgs ..
Ir trakoti bail “palikt vienam” un mēs, tā vietā, lai riskētu un kādreiz atļautos ielēkt nezināmajā, piespiežam apklust savai sirds balsij un palikt “labi zināmajā”..lai tikai nepiedzīvotu šo baiso sajūtu – es pret pārējiem. Es ar savu izvēli varu izrādīties tāds kā izlecējs, dullais, pārāk aktīvs, citādāks..
Sirdī sev nespējam atzīties, ka, neskatoties uz pūli apkārt, mēs ik viens esam – es un pārējie. Tā ir tikai ilūzija ticēt, ka esam viens liels bars. Tajā barā mēs visi esam viens. Un būtu svarīgi to apjaust, ka es esmu viens atnākot un arī aizejot.
Atļaujas riskēt tie, kuri ir tikuši skaidrībā sevi, – kas es esmu, neskatoties uz to vai man ir vai nav apkārt atbalstošs cilvēku bars. Atļaujas riskēt tie, kas tic sev, tic savam iekšējam komposam, sirdsbalsij. Tie, kas paši tur stingri savus dzīves grožus. Tie noriskē un izrādās – ka tā var kļūt ļoti laimīgs.
Tie, kas ir riskējusi, tie ir satikušies arī ar lielu pretestību, noliegumu, izsmiešanu un pat atstumšanu. Bet tieši šo drosmīgo cilvēku uzdrīkstēšanās dēļ, mēs šodien izbaudām daudz neiedomājamus brīnumus, šedevrus. To atļaujas ģēniji un drosmīgie..tie, kas pieder paši sev kopā ar saviem drosmīgiem sapņiem. Tie, kas tic sev vairāk kā citu noliegumam, viedoklim, neticēšanai.
Ko viņi ir ieguvuši?
Savu dzīvi..
Kādreiz neriskējot, mēs riskējam daudz vairāk..
Kristīne Pabērza