Mēs visi esam ģēniāli. Tikai katrs savā veidā.
Un to ir vērts paturēt prātā, ka katrā no mums ir ielikti savu talantu sēklas. Katram pašam ir jāpieliek pūles, lai šie asni uzdīgtu un sāktu dot augļus.
Katrs cilvēks ir radīts būt pārpilnībai, taču ne katrs cilvēks ir gatavs pielikt pūles, lai izmainītu savu dzīvi pašrocīgi.
Ne katrs, diemžēl, izvēlas uzņemties atbildību par savu dzīvi. Jā, ne katrā cilvēkā arī dzīvo viņas ģimenes pūrā ieliktas ticība saviem spēkiem un spēcīgas pašapziņas pamati. Nereti to visu ir jāuzbūvē no nulles.
Taču katrs cilvēka izejpunkts ir saskaņots ar viņa Dvēseles drosmi un spēku.
Prāts ir tas, kurš dzīvo šaubās, apšauba savu vērtību, spējas, drīkstēšanu un meklē attaisnojumus savām ciešanām un nekā nedarīšanai.
Nereti mums iestāsta jau mazotnē, ka esam neveiksminieki, cietēji, mēs esam upuri, ka mums nekad nekas nav bijis un nebūs, ka mums nekas liels nesanāk, mēs esam tie vienkāršie cilvēki, kuru klusi izdzīvo savu dzīvīti. Ka mūsu ģimenei nekad nav bijusi turība, veiksme un tas priekš Tevis arī būs jaunais “normāli”.
Ja cilvēks izlemj noticēt ģimenē redzētām programmām, tā kļūst par viņa dzīves programmu, pašlāstu, no kura ir sajūta, ka nav iespējams izrauties, nav iespējams neko izmainīt. Ir iespējams!
Ja Tu izej ārpus savas ģimenes vai citu cilvēku radītām trūkuma, upura, cietēja, sevis žēlotāja programmām un spītīgi izvēlies sev pilnīgi citu realitāti.
Ja Tu ieraugi, ka viss ir atkarīgs no tā, kā Tu izvēlies skatīties uz lietām, skatīties pats uz sevi, uz savām stiprām pusēm un talantiem. Viss ir izmaināms caur Tavu domāšanu!
Dievs katrā ir ielicis iespēju. Bet ne katrs tic, ka no viņa paša ir atkarīga visa garā distance zem nosaukuma – DZĪVE.
Vieglāk ir ieslēgt upurīti, žēloties, izvēlēties bezdarbību, attaisnoties, ka ..es jau neesmu tāds, kā citi…(it kā citi piedzimtu ar dolāru mutē)…vieglāk ir dzīvot tā, ka tas citiem izsauc žēlumu un ka apkārtējie cilvēki palīdz uztur bezspēcības un bezizejas pašapmānu.
****
Alberts Enšteins ir teicis: “Ja Tu vērtēsi zivi pēc tās spējām uzrāpties kokā, tā nodzīvos visu mūžu uzskatot sevi par muļķi.”
Tātad, nekāp kokā, ja Tev ir dots peldēt plašajos ūdeņos.
Pārstāj lekt citu kurpēs! Pārstāj būt par nelaimīgu programmētāju, ja Tev ir dots gleznot okeānu un prasme pārdot jebko.
Pārstāj taisīt kļūdainās atskaites, ja Tava sirds dzied virtuvē cepot kūkas un dekorējot pasūtījumus.
Pārstāj būt dusmīgs pedagogs un kliegt uz bērniem aiz bezspēcības, ja tas, ko Tu spēj paveikt ar fotokameru, liek aizrauties elpai ikvienam un prasme vadīt un organizēt pasākumus Tev padodas tik viegli..
Pārstāj vadīt sapulces sakostiem, ja Tu skaidri zini, ka Tev patiktu strādāt ar maziem bērniem, būt kolosālai, mīlošai audzinātājai.
Pārstāj knibināties aiz veikala letes, ja Tu skaidri zini, ka Tev ir dabas dota harizma, Tu spēj savākt cilvēku trīs minūšu laikā, izplānot un novadīt viņiem visbrīnišķīgāko ceļojumu.
Pārstāj ticēt un katru dienu pārliecināties, ka neesi pietiekami labs …darot to, kas nav paredzets Tev vai darot to, ko ieteikuši vecāki nezinot Tevi.
Atļaujies sekot saviem talantiem un Tu dzīvosi savu unikālo dzīvi.
Jo tuvāk cilvēks nonāk savām vērtībām, talantiem, jo lielāka iespēja piesaistīt visa veida kabklājību savā dzīvē.
Cilvēku lielākā problēma ir tā, ka viņi nepazîst sevi, neprot balstīties uz sevi, netic sev un gaida, kad to visu izdarīs citi. Atrod sevi. Mīli sevi. Izvēlies sevi.
Kristīne Pabērza