Neiejaucies citu ciešanās. Cilvēkam ir jānonogurst no savu ciešanu ilūzijas, jāizdzer līdz mielēm viņam atvēlēto ciešanu sāpju kauss. Jānogurst ciest..
Tad viņš varbūt celsies kājās, tad viņš sāks vēlēties dzīvot. Kamēr cilvēks tiek glābts pašam neprasot pēc glābiņa, viņš turpina dzīvot neapzinoties, kā pats sev tādu realitāti rada. Un negūst sev nepieciešamās mācībstundas. Viņš sāk iekavēt savu attīstību, nevis iet izaugsmē. Un daļu vainas uzņemsies “glābēji”, kuri patiesībā baidās paši par sevi, ka ar viņiem varētu notikt kas līdzīgs.
Neesi pārāk iedomīgs un neceri, ka Tu spēj kādam palīdzēt. Patiesi Palīdzēt var tikai tad, kad cilvēks palīdzībai ir gatavs. Pats. Visums un Dvēsele ir kopā radījuši konkrētā cilvēka iekšējo pasūtījumu, kāds pasūtījums – tāda realitāte.
Ciešanās esošs cilvēks pasauli redz tikai caur savu sāpi un tas nozīmē, ka viņš uz to mirkli ir kurls un akls. Katram ir tā jānogurst no savas spēles, ka gribas to izmainīt.
Katrs nes sev līdzi dzīves pieredzi, neredzot un neapzinoties beigto vezumu”, uz saviem pleciem. Ja Tu pacentīsies iejaukties svešās ciešanās, tas ievilks tevi otra cilvēka karmiskā spēlē un Tu kļūsi līdzdalīgs, dalot viņa karmu ar sevi. Vēloties spēlēt Dievu nāksies iejusties Dieva lomā.
Cilvēks saslimst tikai pats uzturot savas ciešanas – atceries to.
Ej savu ceļu un neatskaties. Tikai ejot savu ceļu, Tu spēsi palīdzēt citiem cilvēkiem iziet ārpus viņu ciešanām un atgūt sevi.
Kristīne Pabētza