Sievietes, kuras nejūtas novērtētas un cienītas pārdzīvo, ka tas ir partneris, kurš padara viņu nelaimīgu. Ka vīrietis piespiež viņai nonākt pakļautībā, būt bezpalīdzīgai, neaizsargātai un vājai.
Bet tas, ko var novērot reālā dzīvē, – pati sieviete nemaz nemāk būt citādāka attiecībās, kā tikai ieņemt ērta, upuriska, paklausīga cilvēka lomu.
Jo sievietē jau dzīvo bērnības pieredze, kuru apguvusi blakus vecākiem – lai mani mīlētu, man ir jābūt ĒRTAI.
Un tikko viņa nonāk attiecībās, tūdaļ neapzināti ieņem sev pazīstamu pozīciju – kļūst pakļāvīga, atkarīga, paklausīga un bezpalīdzīga.
Tā ir bērnības traumatiska pieredze, – mani nemīl citādāku kā tikai noderīgu – ērtu, labu, izdabājošu..Citādāk es neesmu nekā vērta. Citādi es nespēju attaisnot savu esību.
Viņa nemaz neprot dzīvot no citas stratēģijas, kā tikai pilnībā pazaudēt sevi, kļūstot atkarīga un ērta.
Ieņem padevīgu, atkarīgu, vāju pozīciju – tā ir bērnības programma.
Un vīrietim nereti ar to nav nekāda sakara.
Sieviete ar salauztu pašapziņu pievilks vīrieti, kurš var atļauties viņai darīt pāri, izturēties necienīgi, pavirši, vienaldzīgi, agresīvi…
Tas turpināties var visu mūžu.
Taču var notikt brīnums un sieviete var ieraudzīt ilūziju, kurā pati atrodas un izmainīs stratēģiju no kuras dzīvo, – ka viņa NAV patiesībā ne vāja, ne bezpalīdzīga. Ka viņa drīkst iebilst, iestāties par savām vajadzībām, pateikt: NĒ vai nospraust robežas.
Sieviete var tā nogurt spēlēties upurī, ka vienudien var gūt apskaidrību, ka sevi mīlēt, – tas visupirms ir viņas pašas uzdevums un tā nav partnera vai bērnu atbildība.
Ērta sieviete NEKAD nav godīga. Ne pret sevi, ne tiem par kuriem viņa rūpējas. Viņa visu dara no sajūtas – es cenšos nopelnīt sev tiesības …būt mīlētai, pieņemtai, vērtīgai.
Ērta sieviete pastāvīgi izjūt milzīgas ciešanas, skumjas un slēptu agresiju pret tiem no kā ubago mīlestību.
Un vēl – ir ļoti grūti un pat neiespējami iedot mīlestību tam, kurš to neprot pieņemt. Upuriska, sevi nemīloša un pilna vainas sajūtu sieviete nemaz nav spējiga noticēt vai pieņemt rūpes un mīlestību. Tas ir vēl viens fakts, kamdēļ viņa no visiem partneriem izmeklē sev to, kura priekšā visu mūžu varēs sevi pierādīt, un kurš nav spējīgs viņu ne mīlēt, ne cienīt.
Vīrietis vienmēr izturas pret sievieti tā, kā viņa pati iekšēji izturas pret sevi, – cik vesela ir sievietes pašapziņa. Un arī tā, kā viņa to pieļauj attiecībās ar vīrieti.
Kristīne Pabērza