Kādā veidā mēs varam dzīvot esot spēkā, nenogurstot, nezaudējot enerģiju?
Ir tikai nepieciešams pārstāt cīnīties! Cīnīties ar dzīvi, cilvēkiem, notiekošo, esošo.
Viens mirklis tāds pienāk katra cilvēka dzīvē, kad viņš saprot, ka nav jau nozīmes tam, kas notiek..bet gan tam, kā es ar notiekošo satiekos un mijiedarbojos.
Tikko cilvēks atrodas pretestībā un kaut kā nepieņemšanā, viņš sāk nogurt, iztukšoties, zaudēt enerģiju. Vēlāk arī vitalitāti, dzīvesprieku, ticību sev un jebkam.
Ttkko tu iemācīsies ļauties un uzticēsies dzīvei, ātri vien ieraudzīsi, ka dzīve – tas nav tavs ienaidnieks. Ar dzīvi nav jācīnās, no tās nav jāsargājas vai jāuzbrūk. Tieši tāpat arī no cilvēkiem un notikumiem nav jāmēģina norobežoties. Pilnīgi viss notiek katra cilvēka viņa Augstākam labumam.
Tikko izslēgsi jebkāda veida pretestību – tu būsi pilns spēka, enerģijas un atgriezīsies ticība sev.
Mūsu lielākā problēma ir emocionālā atkarība no rezultāta un negatavība pieņemt jebkuru citu variantu, kurš var nesakrist ar ieplānoto. Ego mūžam cīnās. Bet kas ir ego? Tās ir bailes..
Kad tu necīnies ar dzīvi – tu arī nenogursti.
Kristīne Pabērza